Valdība rīt plānojusi skatīt Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par prasībām apsardzes nozares uzņēmumu licencēšanai. Nozares organizācijas un darba devēji ir iesnieguši virkni ierosinājumu – tai skaitā, paaugstināt valsts nodevas apmēru licencei fiziskās apsardzes pakalpojumu sniegšanai, ieviest maksu par ikgadējo licences pārreģistrāciju un noteikt minimālo darbinieku skaitu uzņēmumam, kas vēlas sniegt fiziskās apsardzes pakalpojumus. Nozares organizācijas uzskata, ka minētie priekšlikumi nodrošinātu papildus ieņēmumus valsts budžetā un ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanos nozarē, taču Iekšlietu ministrija priekšlikumiem nepiekrīt.
“2014.gada 20.martā stājās spēkā Apsardzes darbības likums, kurā noteikts, ka MK jānosaka prasības apsardzes komersantu licenču saņemšanai. Iekšlietu ministrija, strādājot pie noteikumiem aicināja nozares pārstāvjus sniegt priekšlikumus, kas sekmētu taisnīgas konkurences pastāvēšanu nozarē. Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) un Latvijas Darba devēju konfederācija nāca klajā ar vairākiem būtiskiem ierosinājumiem, kurus Iekšlietu ministrija nav ņēmusi vērā. Pašreiz tiek skatīti priekšlikumi par fiziskās apsardzes licences maksas apmēru, ikgadējo valsts nodevas apmēru par licences pārreģistrāciju un minimāli nepieciešamo darbinieku skaitu uzņēmumam, lai tas varētu sniegt fiziskās apsardzes pakalpojumus. Diemžēl atbildīgās institūcijas, līdz galam neizprotamu iemeslu dēļ, nozares priekšlikumus nav ņēmušas vērā, kas kavē situācijas uzlabošanos nozarē kopumā,” norāda Arnis Marcinkēvičs, DNKA valdes priekšsēdētājs.
Apsardze ir viena no nozarēm, kas tuvākajā laikā ir jāsakārto, jo pašlaik tajā eksistē izteikta ēnu ekonomika, un valsts budžetam ik gadu aizplūst garām vairāki miljoni eiro. Viens no DNKA ierosinājumiem ir paaugstināt fiziskās apsardzes licences iegūšanas valsts nodevu no 1138,30 eiro līdz 4000 eiro, kas ir samērojams ar nozares kopējo apgrozījum. Licences maksas apmēra paaugstināšana sekmēs ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanos nozarē, kas ir īpaši izplatīta fiziskās apsardzes pakalpojumu jomā. Pašreizējā situācija rāda, ka ir daudz uzņēmumu, kas nemaksā valstij nodokļus, izbeidz savu darbību, kad saņemts Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu uzrēķins, un pēc tam viegli pārreģistrējas un iegūst jaunu licenci uzņēmējdarbības veikšanai. Šis apburtais loks var arī nekad nebeigties, ja netiks pastiprināti nosacījumi apsardzes darbības licences iegūšanai.
DNKA sniedzis arī priekšlikumus noteikt apsardzes nozares komersantiem ikgadējo valsts nodevas maksājumu par licences pārreģistrāciju 25% apmērā no sākotnējā valsts nodevas apmēra. Asociācija uzskata, ka jebkurā licencētā un īpaši regulētā komercdarbības jomā, kā tas ir apsardzē, valsts nodevas apmēram jābūt tādam, kas liecina par uzņēmuma finansiālo spēju nodarboties ar apsardzes pakalpojumu sniegšanu un vēlmi to darīt ilgtermiņā (jomās, kā piemēram, valūtas maiņa, azartspēles un t.s. ātrie kredīti, kurās ir līdzīgas pakāpes risks attiecībā uz patērētāju aizsardzību un drošību, jau tiek īstenota šāda prakse).
Tāpat ir ierosināts noteikt, ka licenci fiziskās apsardzes sniegšanai var izsniegt tikai uzņēmumam, ja tajā darbojas vismaz seši darbinieki. Kā rāda prakse, tas ir minimālais darbinieku skaits, kas var nodrošināt 24 stundu posteņu darbību. Līdzšinējā pieredze liecina, ka uzņēmumi bieži algas izmaksā aploksnēs un nenorāda patieso darbinieku skaitu uzņēmumā.
“Risinot jautājumu, kas saistīts ar apsardzes komersantu licences izsniegšanas kārtību, esam neizpratnē par ministrijas nevēlēšanos ietvert mūsu ierosinājumus MK noteikumos. Priekšlikumi palīdzētu nodrošināt lielāku kontroli pār nozari un sniegtu reālus risinājumus situācijas uzlabošanai”, norāda Arnis Marcinkēvičs.
